Socializācija ir ne tikai mīluļa savlaicīga pieradināšana pie cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, bet arī vides, dažādām lietām, virsmām, transporta līdzekļiem, kā arī regulāras aprūpes. Svarīgi, lai šī pieredze dzīvniekam būtu patīkama un mīlulis iemācītos, ka “jauns” ne vienmēr nozīmē “biedējošs”.

Lai gan kucēniem socializācija ir būtiskāka, jo suņiem dzīves laikā jāsaskaras ar daudz un  dažādām situācijām ne tikai mājās, bet arī ārpus tām, arī kaķēnu svarīgi pieradināt, piemēram, pie ķemmēšanas, nagu apgriešanas vai transporta kastes, ja paredzēti regulāri   braucieni uz vasarnīcu.

No veterinārārsta skatu punkta ideāli būtu, ja saimnieks regulāri apskatītu un iztaustītu savu mīluli, pārbaudītu ausu un ādas stāvokli, apskatītu un iztīrītu zobus, izķemmētu apmatojumu pat tad, ja tas īsti nav nepieciešams.

Svarīgi šīs aprūpes lietas darīt tad, kad vēl nav situācija – “visi striķi trūkst”: apgriezt pašus nagu galiņus priekšķepām, citā reizē pakaļkājām, nevis ķerties pie nagu griešanas tad, kad dzīvnadzis jau izveidojies ļoti garš un nav iespējams apgriezt nagu, to netraumējot un neradot sāpes, vai nags jau ieaudzis pirkstā, kas tā rezultātā iekaisis. Tāpat arī ar ķemmēšanu. Būtu vēlams regulāri glaudīt kucēnu vai kaķēnu, sākt ar masāžas cimdiem vai ķemmēm tad, kad apmatojums vēl ir ļoti īss un neprasa īpašas rūpes, nevis tad, kad savēlušies pamatīgi kunkuļi, ar asu ķemmi mēģināt glābt situāciju. Regulāra ieskatīšanās mutē un ausīs ne tikai palīdzēs savlaicīgi konstatēt kādas problēmas, bet arī pieradinās dzīvnieku pie izmeklēšanas un krietni atvieglos veterinārārsta darbu, samazinot dzīvnieka satraukumu vizītes laikā.

Ar kaķēnu vai kucēnu vēlams rotaļāties, aicināt ciemos draugus, kas nedaudz paspēlētos, pacienātu ar kādu gardumu vai neuzbāzīgi samīļotu. Jau kaķēna vecumā ieteicams nodrošināt brīvu pieeju transporta kastei, ierīkot tajā ērtu guļvietu vai periodiski pacienāt ar kādu īpašu gardumu tajā. Ja paredzēts kaķi vai suni vadāt automašīnā, tad ieteicams jau agrīnā vecumā organizēt nelielus braucienus.  Būtu labi nodrošināt neslīdošu un ērtu pamatu transporta kastē, kā arī pēc brauciena pacienāt dzīvnieku ar kādu našķi.

Tāpat arī pirmajām vizītēm pie veterinārārsta vajadzētu būt nesāpīgām, ar iespēju dzīvniekam apskatīt un mierīgi izpētīt telpu.