Otodectes cynotis ir biežāk sastopamais parazitāras izcelsmes ausu iekaisuma ierosinātājs mājdzīvniekiem.  Ausu ērcīte nedzīvo ādā, bet gan uz ādas virsmas, kur pārtiek no auss sēra un atmirušajām epitēlija šūnām. Lai gan ārējā vidē Otodectes cynotis var izdzīvot pat vairākus mēnešus, invadēšanās galvenokārt notiek kontakta ceļā no skartā dzīvnieka.

Tā kā neārstētai otodektozei iespējamas tik smagas sekas kā čūlas auss kanālā, hematomas izveidošanās, vidusauss iekaisums, un var pat tikt bojāts vestibulārais aparāts, gadījumos, kad dzīvnieks purina galvu un kasa ausis, jādodas pie veterinārārsta.

Ausu ērces ir salīdzinoši lielas un visbiežāk ārsts to klātbūtni  konstatē ar otoskopa palīdzību, izmeklējot ausis, taču ne vienmēr pietiek ar otoskopēšanu vien, jo tad, ja invāzija ir neliela, ausu ērcītes var palikt nepamanītas. Šādā gadījumā izmanto mikroskopēšanu.

 Ko darīt, ja dzīvniekam ir konstatēta ausu ērcīte?

Vispirms ausis tiek rūpīgi iztīrītas un atbrīvotas no izdalījumiem un pēc tam izmantots līdzeklis, kas darbojas pret ausu ērcīti. Tīrīšana gan mehāniski palīdz atbrīvoties no ērcītes, gan attīrīt ausi no izdalījumiem un atmirušajām šūnām, kā arī līdzeklis tīrā ausī labāk iedarbosies.

Tradicionāli izmanto lokālus un sistēmiskus akaricīdus līdzekļus, ko veterinārārsts izvēlas, ņemot vērā dzīvnieka sugu, svaru, vispārējo veselības stāvokli un konkrēto situāciju.

Vieglākos gadījumos ar ausu ērcīti palīdz cīnīties arī fitoterapija. Gan suņiem, gan kaķiem ausu iekaisumu ārstēšanai var izmantot arī homeopātiju, ko veterinārais homeopāts lielākoties piemeklē individuāli katram dzīvniekam, taču ir arī dažādas efektīvas līdzekļu kombinācijas, kuras palīdz vairumam dzīvnieku.

Imūnistēmas stiprināšanai papildus var lietot C vitamīnu, ehināciju, dimetilglicīnu un citus veterinārārsta rekomendētus līdzekļus